Mūzikas ietekme uz cilvēka organismu un garastāvokli

Ir daudz lietas, kuras spēj ietekmēt mūsu garastāvokli, veselību, ķermeni, sajūtas utt. Kā vienu no šīm lietām varētu nosaukt mūziku.

Ir svarīgi piebilst, ka cilvēku garastāvokli mūzika var ietekmēt gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Piemēram, klausoties kādu dziesmu, var būt, ka tā liek gremdēties patīkamās atmiņās, kas liek pasmaidīt un domāt par kaut ko patīkamu, toties spēj būt arī tādas dziesmas, kuras klausoties, raisās nepatīkamas atmiņas, kas var sabojāt garastāvokli. Visgrūtākais šajā procesā var būt atrast tieši to mūziku, kura uzlabo garastāvokli.

Cilvēkam ir jāklausās tāda mūzika, kāda viņam patīk. Vienam varbūt patīk elektroniskā mūzika, kāds cits varbūt klausās savā ziņā mūsdienās tik ļoti populāro mūzikas stilu metālu, toties citam var būt patīk klausīties mūziku bez jebkādiem pavadošiem instrumentiem (a cappella); kā piemēru šeit var nosaukt latviešu vokālo mūzikas grupu “Cosmos”.

Klausoties mūziku, kāda patīk, cilvēkam samazinās asinsspiediens, normalizējas sirdsdarbība, un cilvēks tiek atbrīvots no stresa.

Ir jāpievērš uzmanība arī mūzikas klausīšanās laikam. Lai garastāvoklis visu dienu būtu labs, iesakām klausīties jautru mūziku jau no paša rīta. Pateicoties tam, Tev būs prieka pilna diena un patīkamas emocijas, ar kurām varēsi iepriecināt citus atlikušās dienas gaitā. Toties ir jābūt uzmanīgam – ja mūzika būs jautra, bet tā cilvēkam nepatiks, tad nekādu labu efektu tā nesniegs. Varētu teikt, ka tā visdrīzāk palielinās cilvēka dusmas un agresivitāti.

Vairāk psihologi un pētnieki ir atklājuši, ka arī mūzikai pirms došanās gulēt ir liela nozīme. Lai varētu pēc iespējas ātrāk un patīkamāk aizmigt, ir svarīgi klausīties ne tikai relaksējošu un atslābinošu mūziku, bet arī tādu, kura liek domāt par dzīvi no pozitīvās un skaistās puses. Neskatoties uz to, ir ļoti maz cilvēku, kuri klausās pirms iešanas gulēt šādu – relaksējošu – mūziku.

Psihologi un zinātnieki ir noskaidrojuši to, ka, lai saglabātu pacilātu garastāvokli, ir ieteicams mūziku klausīties arī mācību vai darba pārtraukumos, jo tā palīdz atslābināt un sniegt jaunu, pozitīvu labsajūtu. Mūzikas klausīšanās šajos pārtraukumos palīdz ar prieku strādāt vai mācīties tālāk, jo cilvēks ir uzlādēts ar pozitīvām emocijām.

Svarīgi ir ne tikai klausīties mūziku, bet arī nodarboties ar kādu mūzikas instrumentu spēli, jo zinātnieki ir pierādījuši, ka tas paaugstina IQ līmeni. Instrumenta spēle ir izziņas un vizuālās uztveres ieguvums. Instrumenta spēlēšana palīdz cilvēkam labāk atbrīvoties arī no stresa nekā vienkārša, parasta mūzikas klausīšanās.

Mūzikas darinātās vibrācijas atstāj iespaidu ne tikai uz garastāvokli, bet arī uz cilvēka ķermeni – šūnām, audiem, nerviem, muskuļiem utt.

Ja mūzikas ritms ir ātrāks par cilvēka pulsu, tas rada vēlmi kaut ko darīt, darboties, bet, ja mūzikas ritms ir lēnāks par pulsu, tas spēj nomierināt un atslābināt cilvēku.

Mūsdienās sabiedrībā ir nācies dzirdēt tādus vārdus kā “mūzikas terapija”.

Kas tad īsti ir šī mūzikas terapija?

Mūzikas terapija ir zinātnes nozare, kurā tiek izmantota mūzika, dažādi mūzikas elementi vai instrumenti ar mērķi uzlabot un veicināt cilvēka garīgo, fizisko un emocionālo labsajūtu.

Pastāv divi mūzikas terapijas veidi: aktīvā un pasīvā mūzikas terapija. Aktīvās terapijas laikā pacients dzied, spēlē mūzikas instrumentu viens pats vai kopā ar mūzikas terapeitu, toties pasīvās terapijas laikā tiek atskaņota mūzika.

Mūzikas terapijā nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai iepriekšējas prasmes mūzikas instrumentu spēlē.

Elektroniskās mūzikas žanri

Tā kā katrs no mums ir atšķirīgs, mūsu uzskati, ģērbšanās stili un citas lietas arī ir atšķirīgas.

Mēs arī klausāmies dažādu mūziku. Katram no mums ir savi mīļākie dziedātāji un mūzikas grupas , piemēram, ir cilvēki, kuriem patīk latviešu grupas “Cosmos” dziedāšanas stils un dziesmas, bet ir tādi, kuri labprāt klausās dažādas metāla grupas, piemēram, grupas “Neglected Fields” dziedājumu. Šīs ir pavisam dažādas grupas, un nekad nebūs tā, ka tās patiks visiem.

Turpmāk gribētos pievērsties tikai elektroniskajai mūzikai. Ja cilvēks saka, ka viņš labprāt klausās elektronisko mūziku, varētu viņam uzdot vēl jautājumus, jo elektroniskā mūzika (tāpat kā citi mūzikas žanri) vēl iedalās dažādos žanros, stilos, kas savā starpā ir atšķirīgi. Šie stili ir ļoti daudz.

Vispirms pievērsīsimies ambientai mūzikai (angļu: ambient music). Šis mūzikas žanrs galvenokārt koncentrējas uz tembrālām skaņas īpatnībām. Ambientā mūzika attīstījās no minimālisma mūzikas, 20. gadsimta impresionisma mūzikas un elektroniskās mūzikas 20. gadsimta vidū (apmēram 1960. gados, arī 1970. gados).

Breikbīts (angļu: breakbeat) galvenokārt koncentrējas uz lauztu ritmu. Breikbīta veidošanās attiecināma uz pagājušo gadsimtu, precīzāk, 1970. gados, pateicoties Jamaikas izcelsmes amerikānim Kool Herc. Viņš bija pirmais, kurš sāka izmantot breikus priekš repa ritmiskā pavadījuma.

Industriālās mūzikas (angļu: industrial music) žanra vēsture saistās ar 20. gadsimta 70. gadiem. Industriālā mūzika no aizsākumiem līdz pat mūsdienām ir ievērojami mainījusies. Varētu pat teikt, ka tā ir gandrīz pilnībā pazaudējusi savu pirmatnējo skanējumu.

Populāra mūsdienās ir kļuvusi elektroniskā deju mūzika (angļu: electronic dance music), kas ir radīta dejošanai un atskaņošanai dažādos deju klubos gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs, piemēram, kādreiz ļoti daudz cilvēku pulcējās ekskluzīvajā rīta klubā “Ed Hardy Club”, kurš atradās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, lai kārtīgi izdejotos pie dažādiem mūzikas žanriem, tajā skaitā arī elektroniskās deju mūzikas.

Elektroniskās deju mūzikas vēsture pasaulē saistās ar 1977. gadu. Ir izveidojušies, varētu teikt, pat ļoti daudz elektroniskās deju mūzikas žanri (apakšžanri) – tehno, transs, psihodēliskais transs, drum and bass, hausmūzika u.c.

Tehno (angļu: techno) mūzikas žanrs radās 1980. gados ASV, Detroitā. Šajā žanrā ar mūzikas instrumentu palīdzību tiek atdarināti dažādi tehniskie procesi (Detroita ir pilsēta, kur ik pa laikam dzirdami dažādi trokšņi, kas atkārtojas un veido ritmisku skanējumu. Tā arī radās šis mūzikas žanrs). Mūsdienās pastāv vēl diezgan daudz tehno stili.

Transs (angļu: trance music) radās 20. gadsimta beigās tepat Eiropā – Vācijā. Transs sastāv no lejupejošas un augšupejošas melodijas, tā temps ir apmēram 130 – 150 sitieni minūtē.

Psihodēliskajam transam (angļu: psychedelic trance) ir raksturīgs hipnotizējošs ritms un sarežģītas melodijas. Psihodēliskais transs radās pagājušā gadsimta (20. gs.) beigās. Arī šim mūzikas žanram ir izveidojušies vairāki stili. Kā ievērojamākos māksliniekus var minēt Infected Mushroom, Astrix, Astral Projection.

Drum and bass (latviešu: bungas un bass) radās 1980. gadu beigās Lielbritānijā. Tam ir raksturīgs ļoti ātrs un lauzts ritms ar dziļu un labi dzirdamu basa līniju.

Hausmūzika (angļu: house music) radās 1980. gadu vidū Čikāgā, ASV. Hausmūzika tiek saukta arī vienkārši par hausu. Hausmūziku vieno tās taktsmērs, kas ir 4/4. Kā ievērojamākos hausmūzikas māksliniekus var minēt Zedd un Kalvinu Herisu.

Ievērojamākie elektroniskās mūzikas mākslinieki (izpildītāji) pasaulē

Kopumā pasaulē ir neskaitāmas mūzikas grupas, neskaitāmi mūziķi, kuri darbojas pavisam dažādos mūzikas žanros, taču turpmākajā tekstā tiks apskatītas ievērojamākās elektroniskās mūzikas grupas un mūziķi.

Vispirms pievērsīsimies elektroniskās mūzikas duetam “Daft Punk”. Šajā duetā darbojas divi franču mūziķi – Gija Manuela de Omemkristo (franču: Guy-Manuel de Homem-Christo) un Tomā Bangaltē (franču: Thomas Bangalter). Gija Manuela ir 42 gadus vecs (dzimis 1974. gada 8. februārī), toties Tomā ir gadu jaunāks – pašreiz viņam ir 41 gads (dzimis 1975. gada 3. janvārī).

Duets guva lielu popularitāti Francijā 20. gadsimta beigās, nedaudz vēlāk ieguva arī plašu atpazīstamību visā Eiropā. Daft Punk uzstājas ar grandioziem un labi izstrādātiem mūzikas šoviem, kuros visi vizuālie efekti ir saistīti ar mūziku. Šis duets visos koncertos un pasākumos uzstājas robota tērpos. Daft Punk ir izdevis arī vairākus mūzikas albumus, piemēram, albums “Homework” (1997), “Human After All” (2005) u.c.

Amerikāņu dīdžejs un elektroniskās mūzikas mūziķis Sonijs Džons Mūrs (angļu: Sonny John Moore), sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu “Skrillex”, ir tikai 28 gadus vecs (dzimis 1988. gada 15. janvārī). Skrillex ir plaši pazīstams visā pasaulē. Arī viņš ir koncertējis neskaitāmās vietās, tajā skaitā arī Latvijā.

Elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs Alpex Twin (īstajā vārdā Ričards Deivids Džeimss (angļu: Richard David James)), dzimis Limerikā, Īrijā. Ričards ir 44 gadus vecs (dzimis 1971. gada 23. augustā). Savu mūzikas karjeru viņš aizsāka ar mūzikas producēšanu. Alpex Twin ir izdevis arī vairākus mūzikas albumus, piemēram, albumu “…I Care Because You Do” (1995) “Drukqs” (2001), “Syro” (2014).

Krievu mūziķis Antons Zaslavskis (krievu: Антон Заславский), sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Zedd, dzimis Saratovā, Krievijā. Pašreiz ir 26 gadus vecs (dzimis 1989. gada 2. septembrī). Zedd ir mūziķis, mūzikas producents un dīdžejs. Galvenokārt viņš nodarbojas ar hausmūziku (elektroniskās mūzikas žanrs).

Mūzikas grupa “Knife Party” tika dibināta Austrālijā 2011. gadā, pateicoties diviem mūziķiem – dziedātājam Rob Swire un basistam Gareth McGrillen. Neskatoties uz to, ka grupa ir salīdzinoši jauna, tā šo dažu gadu laikā ir sasniegusi daudz. Mūzikas grupa “Knife Party” ir izdevusi jau vairākus albumus (pagaidām piecus) – “100% No Modern Talking” (2011), “Rage Valley” (2012), “Haunted House” (2013), “Abandon Ship” (2014), “Trigger Warning” (2015).

Mūzikas grupa “The Glitch Mob” tika dibināta ASV pilsētā Losandželosā 2006. gadā. Grupā tagad darbojas 3 dalībnieki – mūzikas izpildītājs Ooah, mūzikas producents Boreta un ierakstu producents edIT. Grupa savas pastāvēšanas laikā ir izdevusi sekojošus albumus: “More Voltage” (2011), “We Can Make the World Stop” (2011), “Peace of the Indestructible” (2015) u.c.

Vācijas mūzikas grupa “Kraftwerk” (latviešu: “spēkstacija”) tika dibināta 1970. gadā, pateicoties diviem mūziķiem – Ralfam Hūteram un Florianam Šnaideram. Vēlāk grupai pievienojās arī Karls Bartoss un Volfgangs Flūrs, tāpēc grupu “Kraftwerk” sabiedrība pazīst kā kvartetu. Grupa ir izdevusi arī diezgan daudz mūzikas albumus, piemēram, “Radio – Activity” (1975), “The Man Machine” (1978), “Der Katalog” (2005) un citus.

Britu elektroniskā mūzikas grupa “The Prodigy” tika dibināta 1990. gadā, kas līdz mūsdienām ir ieguvusi ļoti lielu popularitāti. Grupā darbojas trīs dalībnieki – Laiems Hovlets, Keits Palmers un Keits Flints. Grupa “The Prodigy” ir izdevusi vairākus albumus – “Experience” (1991), “The Fat Of The Land” (1995) un citus. Kopumā mūzikas grupa  “The Prodigy” savas pastāvēšanas laikā ir pārdevusi vairāk nekā 16 miljonus ierakstu visā pasaulē, kas ir ļoti labs sasniegums elektroniskās mūzikas nozarē.

Elektroniskā mūzika

Mūzika ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Tā spēj uzburt tik daudz un dažādu emociju un sajūtu – gan patīkamas, gan reizēm arī nepatīkamas. Pastāv ļoti daudz mūzikas žanru un stilu – populārā mūzika (pops, roks, hiphops u.c.), akadēmiskā mūzika (elektroniskā mūzika u.c.) un citi. Turpmākajā tekstā pievērsīsimies tikai elektroniskajai mūzikai un tās raksturojumam.

Kas tad ir elektroniskā mūzika?

Elektroniskā mūzika (angļu: electronic music) ir mākslas veids (mūzika), kurš pārsvarā tiek veidots elektroniskā ceļā, izmantojot dažādus instrumentus – datoru, elektrisko ģitāru, sintezatoru un citus.

Jau kopš elektroniskās mūzikas pirmsākumiem šī mūzika cilvēkiem saistījās ar rietumu akadēmisko mūziku (tāpēc arī elektroniskā mūzika pieder pie akadēmiskā mūzikas žanra), bet, pateicoties mūzikas tehnoloģiju straujajam pieaugumam (20. gadsimtā cilvēki centās eksperimentēt ar mūzikas instrumentiem, kuriem bija vajadzīga elektrība), 1960. gadu beigās elektroniskā mūzika ieņēma vietu (ienāca) arī populārajā mūzikā. Populāro mūziku var attiecināt gandrīz uz jebkuru mūzikas žanru. Cilvēki bieži vien jauc vārdus “popmūzika” (angļu: pop music) un “populārā mūzika” (angļu: popular music), domājot, ka šie vārdi ir sinonīmi, bet tā patiesībā nemaz nav. Popmūzika ir populārās mūzikas žanrs.

Mūsdienās ir izveidojušies ļoti daudz elektroniskās mūzikas žanri: Breikbīts, Downtempo, Elektro, UK garage (UKG), Hausmūzika, Drum and bass/ Jungle, Tehno, Transs, Psihodēliskais transs/ Goa transs, Chiptune, Ambientā mūzika, Disko, Elektroniskā mākslas mūzika, Elektroniskā deju mūzika, Elektronika, Hardcore/ Hard dance, Industriālā mūzika, Roks/ Pankroks, Nu rave, Oldschool Jungle.

Katrs iepriekš nosauktais žanrs iedalās dažādos mūzikas stilos, tā kā gribētos piebilst, ka elektroniskā mūzika ir ļoti dažāda.

Tāpat kā citos mūzikas stilos un žanros, arī elektroniskajā mūzikā varam sastapt slavenus māksliniekus, kuri ir kļuvuši ievērojami visā pasaulē, pateicoties tieši elektroniskajai mūzikai – duets “Daft Punk”; “Deadmau5” (“Dead Mouse”); mūziķis Sonijs Džons Mūrs (pazīstams ar pseidonīmu “Skrillex”), elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs Aphex Twin (Ričards Deivids Džeimss); mūziķis Zedd; mūzikas grupa “Knife Party”; mūzikas grupa “The Glitch Mob”; mūzikas grupa “Kraftwerk”; mūzikas grupa “The Prodigy”; mūzikas grupa “Nero” un citi. Vairāki no šiem māksliniekiem ir uzstājušies arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Piemēram, grupa “The Prodigy” Latvijā ir uzstājusies jau vairākas reizes, katru reizi pulcējot ļoti daudz skatītāju. Arī biļešu cenas nebija uz šiem koncertiem diez ko dārgas, tā kā nebija arī vajadzības salīdzināt, kur ir labākie ātrie kredīti internetā.

Pateicoties vairākām Latvijas mūzikas izdevniecībām, ik pa laikam Latvijā tiek organizētas jauno Latvijas mūziķu skates un dažādi koncertdeju vakari, lai panāktu jauno mūziķu paaudzes pievienošanos elektroniskās mūzikas dzīvei ne tikai internetā, bet arī klātienē, lai dalītos priekā un pieredzē, lai iepazītos savā starpā un attīstītu vienotas Latvijas elektroniskās mūzikas tapšanu jeb veidošanos. Katram, kurš piedalās šajās skatēs vai koncertdeju vakaros, tiek dota brīva iespēja sevi parādīt no labās puses, uzstājoties publikas priekšā ar brīvi izvēlētu tehniku – ar datoru, CD vai izmantojot bungu mašīnas un citas elektroniskās mūzikas ierīces.

Pateicoties šiem koncertdeju vakariem un jauno mūziķu skatēm, vairāki elektroniskās mūzikas izpildītāji kļuva atpazīstami visā Latvijā, piemēram, mūziķis Kashuks (īstajā vārdā Kaspars Kubeckis) pat tagad izdod daudz jaunu elektroniskās mūzikas albumu, kurus klausās cilvēki no visas Latvijas; bītmeikeris NiklāvZ (īstajā vārdā Niklāvs Sekačs) pārstāv Latviju dažādos festivālos utt.; mūziķis Oriole (īstajā vārdā Uģis Vālodze) savu mūziku pasniedz ar neviltotu prieku dažādās Latvijas vietās utt.