Ir daudz lietas, kuras spēj ietekmēt mūsu garastāvokli, veselību, ķermeni, sajūtas utt. Kā vienu no šīm lietām varētu nosaukt mūziku.
Ir svarīgi piebilst, ka cilvēku garastāvokli mūzika var ietekmēt gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Piemēram, klausoties kādu dziesmu, var būt, ka tā liek gremdēties patīkamās atmiņās, kas liek pasmaidīt un domāt par kaut ko patīkamu, toties spēj būt arī tādas dziesmas, kuras klausoties, raisās nepatīkamas atmiņas, kas var sabojāt garastāvokli. Visgrūtākais šajā procesā var būt atrast tieši to mūziku, kura uzlabo garastāvokli.
Cilvēkam ir jāklausās tāda mūzika, kāda viņam patīk. Vienam varbūt patīk elektroniskā mūzika, kāds cits varbūt klausās savā ziņā mūsdienās tik ļoti populāro mūzikas stilu metālu, toties citam var būt patīk klausīties mūziku bez jebkādiem pavadošiem instrumentiem (a cappella); kā piemēru šeit var nosaukt latviešu vokālo mūzikas grupu “Cosmos”.
Klausoties mūziku, kāda patīk, cilvēkam samazinās asinsspiediens, normalizējas sirdsdarbība, un cilvēks tiek atbrīvots no stresa.
Ir jāpievērš uzmanība arī mūzikas klausīšanās laikam. Lai garastāvoklis visu dienu būtu labs, iesakām klausīties jautru mūziku jau no paša rīta. Pateicoties tam, Tev būs prieka pilna diena un patīkamas emocijas, ar kurām varēsi iepriecināt citus atlikušās dienas gaitā. Toties ir jābūt uzmanīgam – ja mūzika būs jautra, bet tā cilvēkam nepatiks, tad nekādu labu efektu tā nesniegs. Varētu teikt, ka tā visdrīzāk palielinās cilvēka dusmas un agresivitāti.
Vairāk psihologi un pētnieki ir atklājuši, ka arī mūzikai pirms došanās gulēt ir liela nozīme. Lai varētu pēc iespējas ātrāk un patīkamāk aizmigt, ir svarīgi klausīties ne tikai relaksējošu un atslābinošu mūziku, bet arī tādu, kura liek domāt par dzīvi no pozitīvās un skaistās puses. Neskatoties uz to, ir ļoti maz cilvēku, kuri klausās pirms iešanas gulēt šādu – relaksējošu – mūziku.
Psihologi un zinātnieki ir noskaidrojuši to, ka, lai saglabātu pacilātu garastāvokli, ir ieteicams mūziku klausīties arī mācību vai darba pārtraukumos, jo tā palīdz atslābināt un sniegt jaunu, pozitīvu labsajūtu. Mūzikas klausīšanās šajos pārtraukumos palīdz ar prieku strādāt vai mācīties tālāk, jo cilvēks ir uzlādēts ar pozitīvām emocijām.
Svarīgi ir ne tikai klausīties mūziku, bet arī nodarboties ar kādu mūzikas instrumentu spēli, jo zinātnieki ir pierādījuši, ka tas paaugstina IQ līmeni. Instrumenta spēle ir izziņas un vizuālās uztveres ieguvums. Instrumenta spēlēšana palīdz cilvēkam labāk atbrīvoties arī no stresa nekā vienkārša, parasta mūzikas klausīšanās.
Mūzikas darinātās vibrācijas atstāj iespaidu ne tikai uz garastāvokli, bet arī uz cilvēka ķermeni – šūnām, audiem, nerviem, muskuļiem utt.
Ja mūzikas ritms ir ātrāks par cilvēka pulsu, tas rada vēlmi kaut ko darīt, darboties, bet, ja mūzikas ritms ir lēnāks par pulsu, tas spēj nomierināt un atslābināt cilvēku.
Mūsdienās sabiedrībā ir nācies dzirdēt tādus vārdus kā “mūzikas terapija”.
Kas tad īsti ir šī mūzikas terapija?
Mūzikas terapija ir zinātnes nozare, kurā tiek izmantota mūzika, dažādi mūzikas elementi vai instrumenti ar mērķi uzlabot un veicināt cilvēka garīgo, fizisko un emocionālo labsajūtu.
Pastāv divi mūzikas terapijas veidi: aktīvā un pasīvā mūzikas terapija. Aktīvās terapijas laikā pacients dzied, spēlē mūzikas instrumentu viens pats vai kopā ar mūzikas terapeitu, toties pasīvās terapijas laikā tiek atskaņota mūzika.
Mūzikas terapijā nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai iepriekšējas prasmes mūzikas instrumentu spēlē.
